Mūsu draudzes mājvieta ir baltā Lielvārdes evaņģēliski luteriskā baznīca  likteņupes Daugavas gleznainajā krastā, līdzās senajām pilsdrupām, dižakmenim - ,,Lācplēša gultai" un Andreja Pumpura muzejam. 

Lielvārdes baznīcas draudze pirmoreiz rakstos minēta 1457.gadā. Pirms 1774.gadā celtās mūra ēkas ar 300 sēdvietām bijušas vismaz divas koka baznīcas. Pēc 1774.gada zibens spēriena tornī izraisītā ugunsgrēka baznīca atjaunota 1845.gadā. Pirmā pasaules kara laikā baznīca tika izpostīta. Mācītājs Pauls Gailītis panāca, ka 1931.gadā sāka atjaunot dievnamu, un 1932.gadā tika pabeigta jauna, arhitekta Paula Kundziņa projektēta baznīca, kuru iesvētīja 1934.gadā. Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis finansiāli atbalstīja altāra, kanceles un baznīcēnu solu izgatavošanu. 1938.gadā tapusī Kārļa Miesnieka gleznotā altārglezna ,,Kristus Ģetzemanes dārzā" ir Lielvārdes dzelzceļa aizsargu organizācijas dāvinājums. Padomju okupācijas gados baznīcas dzīve tika saglabāta, pateicoties Edgara Kauliņa atbalstam. Vairāk kā 30 gadus baznīcā, mācītājam paredzētajā istabiņā, dzīvoja ērģeļniece Lidija Barisone, kura pasargāja baznīcu no postījumiem reliģijas nolieguma gados. 1989.gadā tika restaurēta altārglezna, izremontētas baznīcas iekštelpas. 2007.gadā uzsākta līdzekļu vākšana jaunām baznīcas ērģelēm, kuras tika atvestas no Aberdīnas Skotijā. 2008.gada 25.jūlijā notika ērģeļu svinīgās atklāšanas koncerts.  

Kopš 2008.gada Lielvārdes baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, savukārt, altārglezna, altāris, kancele un baznīcēnu soli ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi. No augstā baznīcas torņa paveras plašs skats uz Daugavas plūdumu un Lielvārdes parku.